TAVI CILVĒKI LATVIJĀ UN EIROPĀ

Mūsu Eiropa būs vienlīdz gudra, droša un labklājīga centrā un reģionos, spēcīgu nacionālu valstu savienība. Vairāk bērniem. Vairāk cilvēkiem. Vairāk novadiem, laukiem un reģionu pilsētām. Vairāk izaugsmei, radošās kultūras un tradīciju kopšanai. Vairāk Latvijas un vienotas Eiropas idejai.

Zaļa un vesela Eiropa
Eiropai jārāda priekšzīme vides saudzēšanā. Cīnīsimies par energoefektīvu Eiropu, zaļu transportu, viedo tīklu infrastruktūru un ieguldījumiem klimata zinātniskajā izpētē. Eiropai nav jāsubsidē fosilā enerģija, ir jāizmanto atjaunojamie energoresursi un jāattīsta bioekonomika.

Latviju nedrīkst pārvērst par citu valstu atkritumu poligonu. Cīnīsimies pret riepu kalnu veidošanu un plastmasas atkritumiem. Sargāsim Baltijas jūru un Latvijas upes. Arī turpmāk neļausim ģenētiski modificētu augu audzēšanu un uzlabosim kontroli par kvalitatīvu pārtiku visā Eiropā.

Taisnīga un gudra Eiropa
Budžets ir politikas spogulis. Eiropas budžetam jākļūst lielākam, tas jāiegulda, ievērojot lielo un mazo valstu intereses. Atbalstām eirozonas budžeta izveidi, vairāk naudas jaunradei, drošībai un krīžu pārvarēšanai. Nepieļausim būtisku samazinājumu lauksaimniecībai un kohēzijai.

Eiropā ir pārāk zema dzimstība, tā noveco. Arī Latvijā uz diviem vecākiem piedzimst vien 1,7 bērni. Eiropas demogrāfijas politikai jāveicina, lai katrā ģimenē būtu vairāk pēcnācēju. Ģimenēm ar bērniem panāksim tiešu atbalstu no ES budžeta, ar īpašu piedzimšanas pabalstu veidojot bērna uzkrājumu nākotnei.

Latvija kopš iestāšanās Eiropas Savienībā ir zaudējusi 14% iedzīvotāju. Palīdzība mājokļu iegādei, iekļaušanās izglītības iestādēs un uzņēmējdarbības uzsākšana no Kohēzijas līdzekļiem ir prioritātes, lai tautiešiem vieglāk atgriezties.

Kvalitatīvas skolas un interešu izglītība jānodrošina visā Latvijā. Dodot cilvēkiem darba tirgum pieprasītas prasmes, sniegsim mūžizglītības un pārkvalifikācijas iespējas. Lielāks finansējums jānovirza studentu, pasniedzēju apmaiņas programmām un zinātnei, veicinot mazo valstu zinātnieku iespējas piesaistīt zinātnes finansējumu.

Taisnīga Eiropa rūpējas par mazāk aizsargātajiem. Iestāsimies par ES invaliditātes kartes ieviešanu un statusa savstarpēju atzīšanu, vienādiem sociālā atbalsta un pieejamības principiem. Jāveicina kopīgi risinājumi zāļu cenu mazināšanai un iespēja cilvēkiem saņemt kvalitatīvu veselības pakalpojumu jebkurā Eiropas valstī.

Ražīga Eiropa
Mums vajadzīgi ne tikai lieli, bet arī mazi, konkurētspējīgi uzņēmumi. Mazajam biznesam izveidosim vienotu Eiropas nodokļu režīmu, kas būtu ērts, viegli administrējams un atbildīs digitālā tirgus vajadzībām.

Novērsīsim diskrimināciju, kas liedz piekļuvi finanšu, transporta, veselības, sociālajiem u.c. pakalpojumiem atkarībā no klienta valstspiederības, dzīvesvietas un uzņēmējdarbības veikšanas vietas.

Uzstāsim uz taisnīgām Eiropas Savienības subsīdijām lauksaimniekiem, īpaši atbalstot mazās un vidējās saimniecības. Veicināsim bioloģiskās lauksaimniecības attīstību.

Panāksim «ātro kredītu» sērgas ierobežošanu Eiropas Savienības līmenī un paplašināsim «reversā» pievienotās vērtības nodokļa piemērošanu ēnu ekonomikas mazināšanai.

Turpināsim apkarot "nodokļu oāzes", izvairīšanos no nodokļu nomaksas, naudas atmazgāšanu. Uzlabosim informācijas apmaiņu starp valsts ieņēmumu dienestiem un finanšu sektora uzraugiem. Ieviesīsim Eiropas regulējumu kriptovalūtu izmantošanā.

Droša un nebirokrātiska Eiropa
Eiropas drošībai svarīgi stingri ierobežot nedraudzīgu, autoritāru režīmu kontrolē esošu plašsaziņas līdzekļu, trešo valstu enerģijas monopolistu un citu «maigās varas» ietekmes aģentu darbību.

Stiprināsim visaptverošu Eiropas aizsardzību, stratēģisko komunikāciju un kiberdrošību, atbalstīsim Eiropas aizsardzības fonda izveidi MVU iesaistei aizsardzības rūpniecības piegāžu ķēdēs. Aizsardzībai jāvelta vismaz 2% no IKP, jāievēro Varšavas deklarācija starp ES un NATO. Ieguldījumi robežu kontrolē nepieciešami, lai novērstu bēgļu pieplūdumu.

ES ir jāpalielina uzticēšanās. Eiropas Komisijai jādemonstrē vienlīdzīga attieksme pret dalībvalstīm un jāpanāk noteikumu ievērošana. Komisāri nedrīkst sēdēt Briseles “stikla kalnos”, viņiem personiski jāiesaistās dalībvalstu reformu ieviešanā. Strukturālo reformu fonds jāizmanto reformām, kas nav pretrunīgas un atbilst valstu interesēm un attīstībai. Atbalstām birokrātijas mazināšanu un novecojušu prasību atcelšanu.

Lai Eiropa būtu stipra un Latvija tajā plauktu, lēmumi jāpieņem īstiem savas valsts patriotiem. Ko nevar paveikt viens cilvēks, visi kopā - varam!