Jau 15 gadus darbojos ES un uzskatu, ka Latvijas pozīcija sociālajos jautājumos tajā ir pārstāvēta vāji. Man ir gan augstākā sociālā darba izglītība, gan 25 gadu pieredze Latvijā vadot nevalstiskās organizācijas, kas pārstāv cilvēku ar invaliditāti tiesības, kā arī personiskā invaliditātes pieredze, kas ļauj izprast patieso situāciju Latvijā un apzināt vislabākos risinājumus. Esmu pārliecināta, ka atradīšu politiskos domubiedrus, lai iekļautu to ES likumdošanā.

Eiropas Parlamentā darbošos sociālajā jomā un darīšu visu, lai cilvēki mūsu valstī varētu dzīvot labāk – nosakot vienotus Eiropas sociālos standartus. Tas nozīmē vienotu formulu iztikas minimuma noteikšanas visā ES, kas savukārt beidzot ļautu godīgi novērtēt mūsu valsts iedzīvotāju patieso ekonomisko situāciju un piespiest mūsu valsti veidot tādu sociālo politiku, kas bagātākos nepadarītu vēl bagātākus, bet nabadzīgos vēl nabadzīgākus.

Strādājot Eiropas Parlamentā, ceru, ka mūsu nākotne būs zaļāka un sociālāka. Vēl aizvien deklaratīvais ES virziens uz vienotu sociālo politiku kļūs tuvāks cilvēkiem un vairāk saistoša dalībvalstīm. Populisms atklās savu patieso seju, un cilvēki spēs pieņemt pārdomātus lēmumus.