«Бюрократизм года 2020»

Kā var rasties situācijas, kad parāds ir jāmaksā divreiz?! Privātie parādu piedzinēji un tiesu izpildītāji uztur savas informācijas sistēmas, un, ja piedziņas uzņēmums nav informējis par to, ka parāds ir nomaksāts, nesakārtotas datu apmaiņas dēļ no cilvēka mēģina piedzīt parādu, kurš nomaksāts pirms vairākiem gadiem.
https://www.lsm.lv/article-preview/zinas/latvija/kluda-datu-apmaina-noved-pie-meginajuma-piedzit-jau-nomaksatu-paradu.a383143/

Perfuzionists ir cilvēks, kas sirds operāciju laikā ir atbildīgs par mākslīgās asinsrites nodrošināšanu tā, lai sirds neapstātos pat tad, kad tiek operēta. Bet par spīti lielajai atbildībai šāda profesija Latvijā oficiāli nemaz neeksistē. Un dažu speciālistu centieni desmit gadu laikā panākt tās atzīšanu aizvien nav vainagojušies ar panākumiem. Veselības ministrija vien pieļauj, ka par to atkal varētu diskutēt.
https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/kapec-sirds-operaciju-laika-atbildibu-par-maksligo-asinsriti-uznemas-cilveki-bez-oficialas-profesijas.a381717/#

Lai zemes nomnieks noslēgtu līgumu ar medību kolektīvu par medību tiesībām, nepietiek, ka notariāli apstiprinātā zemes nomas līgumā ir atrunāts, ka nomnieks var slēgt šādus līgumus. Izrādās, nomniekam vēl ir nepieciešama notariāli apstiprināta pilnvara no zemes īpašnieka par šādu atļauju (slēgt līgumu par medību tiesībām nomātajā īpašumā). Jāmin, ka konkrētajā gadījumā zemes īpašnieks ir vācu "pensiju fonds", kura pārstāvis nedzīvo Latvijā, līdz ar to šādu pilnvaru ir apgrūtinoši iegūt. Kamēr nav šādu tiesību, bebri noplūdina laukus (cieš arī apkātesošie īpašnieki), kas ir lielākā skāde. Aizsprostus jau var izjaukt, bet bebri tāpat prom neies,pēc nedēļas aizsprosts būs uzcelts no jauna. Tajā pat laikā zemes nomas līgumā ierakstīts, ka nomnieks nedrīkst pazemināt zemes vērtību, tā jāuztur lauksaimnieciskā kārtībā, jāuztur meliorācijas sistēmas (t.sk. novadgrāvji) kārtībā.

No savas pieredzes, varētu piešķirt balvu šai iestādei. Pēc pašas vēlēšanās nomainīju valsts darbu ar privāto biznesu. Dažus mēnešus saņēmu bezdarbnieku pabalstu , tādēļ biju spiesta kontaktēties ar šo kantori. Paveca darbiniece man uzreiz piedāvāja aizpildīt anketu, vai man nepieciešams karjeras konsultants. Pateicu viņai, ka man tāds nav nepieciešams, jo esmu nolēmusi nodarboties ar privātu biznesu-dibināt bioloģisko zemnieku saimniecību. Tas netika ņemts vērā. Esot jāaizpilda šī anketa. Diezgan sadusmota "uz dullo" savilku ķeksīšus, pēc kā viņa sjcināja, ka man nepieciešams karjeras konsultants. Teicu, ka viņa velti tērē savu un manu laiku , kas aizņēma divas tikšanās reizes, taču viņa palika pie sava. Bēdīgi!

Valsts apmaksā sievietēm krūts dziedzera vēža skrīningu (no 50 gadiem) un dzemdes kakla vēža skrīnigu (no 25 gadiem). Jau gadiem Veselības ministrija šausminās, cik maz gan cilvēku izmanto šo iespēju, bet iespēja izmantot šo visnotaļ labo iespēju ir tik ļoti samudžināta un neērta, ka to spēj izdarīt tikai ļoti uzņēmīgi un neatlaidīgi cilvēki ar pedantisma iezīmēm. Vēl aizvien papīra vēstule (vai mēs dzīvojam 19. gs.?) ar bezmaksas nosūtījumu uz šo skrīningu tiek nosūtīta uz personas deklarēto dzīvesvietu un analīzi var veikt tikai ar šo papīru "ķepā". Papīrs tiek atsūtīts pēc valsts ieskaitiem jebkādā laikā un, ja vispār nonāk līdz adresātam (ne visi mēs dzīvojam deklarētajās dzīvesvietās), tad parasti tiek tik labi noglabāts, ka tad, kad iet pie ginekologa, to vienkārši aizmirst vai vairs nevar atrast. Mans jautājums, kāpēc šis nosūtījums nevarētu būt pieejams e-veselībā (vai vismaz portālā e-Latvija) un jebkura sieviete, aizejot pie ginekologa vai uz mammogrāfiju (un nevis pie ģimenes ārsta), varētu to izmantot? Varētu saderēt, ka krasi pieaugtu šī pakalpojuma izmantošana.

Veselība

Ziņojumu skaits: 12

Vai Vaivaros domā, ka man var izaugt jauna krūts?

Balsu skaits: 218

Iestāde: Vaivaru Tehniskais palīglīdzekļu centrs

Jau 2 reizes pēdējo 3 gadu laikā sastopos ar sekojošu situāciju. Iegādājoties krūts protēzi Vaivaru Tehnisko palīglīdzekļu centrā man pieprasa ārsta atzinumu tehniskā palīglīdzekļa saņemšanai. Man jāiet pie ārsta, ārstam jāaizpilda attiecīgā veidlapa. Ar ārsta atzinumu un manu iesniegumu jādodas uz Vaivaru Tehnisko palīglīdzekļu centru, kurā darbiniece pāris sekunžu laikā paskatās datorā un manos papīros un paziņo, ka viss kārtībā un ka man jāgaida pa pastu atsūtīta vēstule ar informāciju, kur un kā varēšu iegādāties krūts protēzi.
Jautājumi: 1) vai Vaivaru Tehnisko palīglīdzekļu centrs domā, ka man var izaugt jauna krūts? Vērojot darbinieces rīcību, secināju, ka centra rīcībā ir dati par man veikto krūts amputāciju. Kādēļ jātērē mans un, galvenais, ārsta laiks, lai rakstītu pēc maniem ieskatiem nevajadzīgu dokumentu?
2) kādēl Vaivaru Tehnisko palīglīdzekļu centrs neizmanto iespēju atsūtīt man vēstuli pa e-pastu (iesniegumā norādīta mana e-pasta adrese), bet tērē laiku, papīru un naudu, sūtot vēstuli papīra variantā un izmantojot pasta pakalpojumus?
Uz šiem maniem jautājumiem skanēja atbilde - tāda ir kārtība.
Nepiekrītu, ka digitalizācijas laikmetā to var saukt par kārtību.