Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"

Список кандидатов
Программа партии
Имя, фамилия Год рождения Образование Место работы Анкета Соцсети
Roberts Zīle 1958 Augstākā Eiropas Parlaments
Dace Melbārde 1971 Augstākā Latvijas Republikas Kultūras ministrija,
ministre
Ansis Pūpols 1975 Augstākā Biedrība "Baltic center of visual researches",
valdes loceklis
Jānis Grasbergs 1986 Augstākā Latvijas Republikas Zemkopības ministrija,
parlamentārais sekretārs
Edvīns Šnore 1974 Augstākā Latvijas Republikas Saeima
Jurģis Klotiņš 1985 Augstākā Rīgas Dome,
deputāts (Sociālo jautājumu komitejas, Satiksmes un transporta lietu komitejas un Rīgas domes Pieminekļu padomes loceklis)
Marika Zeimule 1979 Augstākā Latvijas Republikas Kultūras ministrija,
parlamentārā sekretāre
Jānis Dombrava 1988 Augstākā Latvijas Republikas Saeima,
deputāts
Kārlis Krēsliņš 1945 Augstākā Transporta un sakaru institūts
Jānis Tomels 1969 Augstākā Latvijas Tirgotāju asociācija,
stratēģiskās komunikācijas direktors
Uldis Verners Brūns 1957 Augstākā Pašnodarbināts, jurists
Guntis Libeks 1958 Augstākā Jaunjelgavas novada dome,
priekšsēdētājs
Normunds Dzintars 1971 Augstākā Liepājas Valsts 1. ģimnāzija
Jāzeps Korsaks 1958 Augstākā Daugavpils Reģionālā slimnīca,
ārsts narkologs
Aleksandrs Kiršteins 1948 Augstākā Latvijas Republikas Saeima,
deputāts
Rihards Kols 1984 Augstākā Latvijas Republikas Saeima,
Ārlietu komisijas priekšsēdētājs
Программа партии
Par nacionālu valstu Eiropu

Nacionālās apvienības saknes rodamas Latvijas valsts atgūšanas un atjaunošanas laikā. Mūsu darba un pārliecības nemainīgs pamats ir latviešu tautas intereses, mūsu valodas un kultūras attīstība, drošība un izaugsme. Mēs esam tie, kuri spēj reāli aizstāvēt Latvijas nacionālās intereses Eiropā.

Eiropas Savienībai jādara mazāk, toties labāk. Mēs redzam ES atbilstoši tās dibinātāju iecerei kā valstu apvienību, kurā politiskā integrācija ietver tēvzemes mīlestību un nacionālo suverenitāti. Tā ir Eiropa, kurā:

1) tiek stingri sargāta ārējā robeža, un katra valsts pati nosaka savu migrācijas politiku;
2) netiek uzspiesta “arvien ciešākas savienības” izveide;
3) nevienai valstij ES ietvaros nav vairāk tiesību vai privilēģiju kā citām;
4) tiek cienīta un veicināta Eiropas kultūru dažādība un vēsturiskais mantojums.

Neatkarīgu valstu Eiropa

Dažādas Eiropas tautas, to kultūra un valodas ir lielākā Eiropas bagātība, kura ir jāsargā un jāattīsta. Mēs turpināsim nosodīt totalitāros režīmus, kuri pagātnē centās iznīcināt Eiropas valstis. Eiropai ir jābūt vienotai, lai apturētu jebkurus mēģinājumus valstu neatkarību vai nacionālo savdabību apdraudēt.

Mēs esam par tādu ES, kurā kopīgi lēmumi tiek pieņemti tikai tajās jomās, kas ir izdevīgas visām dalībvalstīm, vairāk lēmumu atstājot dalībvalstu ziņā.
Taču ir jomas, kurās ES var būt efektīvāka, piemēram, “naudas atmazgāšanas” novēršanas jomā sadarbība ir krietni uzlabojama. Tāpat jāizbeidz “zelta vīzu” programmas visās Eiropas Savienības dalībvalstīs, jo tās rada naudas atmazgāšanas, korupcijas un organizētās noziedzības riskus visā ES.

Aizsardzības jomā mēs paļaujamies uz NATO, tāpēc būsim pret tādas “ES Aizsardzības savienības” veidošanu, kas var radīt plaisas transatlantiskajā sadarbībā. Tā vietā ES ir jāveido nopietni pretpasākumi informatīvajam karam, jānostiprina kiberdrošība, kā arī jādod tiesības Latvijai un citām dalībvalstīm ātri reaģēt uz apdraudējumu nacionālajā informācijas telpā.

Vienlīdzīgu iespēju Eiropa

Eiropas Savienības pamatā ir pilnvērtīgs vienotais tirgus gan preču, gan pakalpojumu, gan kapitāla un darbaspēka jomās, kā arī godīga konkurence. Tas nevar pastāvēt, ja atbalsts lauksaimniecībā starp dalībvalstīm atšķiras un tiek ierobežota mūsu uzņēmumu konkurētspēja citos ES tirgos, veicinot arvien lielāku sociālo un demogrāfisko plaisu ES valstu vidū.


Tāpēc mēs cīnīsimies par:
1) taisnīgu ES daudzgadu finanšu ietvaru;
2) finansējumu mūsu vērienīgākajam satiksmes projektam - ātrgaitas vilcienam “Rail Baltica”;
3) kopējo lauksaimniecības politiku, kas izlīdzinātu tiešmaksājumu sistēmu un atbalstītu sabalansētu lauku vides attīstību, kas nozīmē līdzsvaru starp ekonomisko attīstību, kultūru, sociālo sfēru un dabu;
4) ekonomisko attīstību, kas līdzsvarota ar sociālo sfēru, kultūras un dabas vērtībām;
5) likumiem, kas ļaus mūsu uzņēmējiem brīvi konkurēt ES pakalpojumu, it īpaši transporta jomā;
6) valsts tiesībām uz veto vai iespēju nepievienoties vairākumam, kvalificētā balsojuma principa saglabāšanu pašreizējās robežās;
7) ES līmeņa programmas izveidošanu, kas nodrošinātu Eiropas tautu ataudzi un mazinātu cēloņus, kas rada strauju iedzīvotāju skaita samazināšanos iekšējās migrācijas dēļ.

Eiropa ar stiprām ārējām robežām

Jo stiprākas ES ārējās robežas, jo mazāk būs nepieciešams kontrolēt ES iekšējās robežas un jo mazāk spriedzes un domstarpību būs ES dalībvalstu starpā.

Mēs neatbalstām trešo valstu pilsoņu masveida imigrāciju. Nevis konvenciju labošana, cenšoties uzspiest valstīm nelegālo migrantu kvotas, bet gan stipras ārējās robežas ir spēcīgākais ierocis nekontrolētas migrācijas ierobežošanā.

Konservatīva kultūras un intelekta Eiropa

Eiropas civilizāciju veido katras tautas tradicionālā dzīvesziņa un tradīcijas, kā arī kopīgā Eiropas identitāte, ko nosaka grieķu (māksla un filozofija), romiešu (tiesības un pārvalde) un kristīgie (cilvēka cieņa un dzīvības svētums) elementi. ,,Tautu kopiena var būt tikai viena civilizācija,” Robērs Šūmans, viens no Eiropas Savienības dibinātājiem.

Tradicionāla ģimene ir ikvienas sabiedrības stūrakmens. Katras valsts iedzīvotāji veido savu vērtību sistēmu un kopj savas tradīcijas. Katrai valstij ir tiesības tās iedzīvināt, respektējot Eiropas Pamattiesību hartu.

Viedās Eiropas spēka avoti ir augsti attīstīts intelekts un kultūras izcilība. Mēs iestājamies par lēmumiem un rīcību, kas sakņojas kopīgā vēstures pieredzē, Eiropas kultūru tradīcijās, harmoniskās attiecībās ar vidi un veicina mazo valodu un kultūras pieejamību.